Paksītes upes un tās zivju faunas izpētes darbu gala ziņojums
Paksītes raksturlielumu izpēte veikta, izmantojot standarta upju dzīvotņu izpētes (River Hbitat Survey jeb RHS) un modificēta taimiņu / foreļu dzīvotņu vērtējuma (Trout Habitat Score jeb THS) metodi. Zivju faunas izpēte veikta, izmantojot elektrozveju.
Paksīte ir neliela ūdenstece, tās platums lielākajā gultnes daļā nepārsniedz četrus metrus, bet dziļums – 0,4 m. Upes gultnē dominē smiltis un salīdzinoši mierīga straume, taču gandrīz visos posmos konstatēti arī straujāk tekoši nogriežņi, kuru gultni veido grants un akmeņi. Hidromorfoloģisko un fizikāli – ķīmisko raksturlielumu ziņā Pakstīte kopumā ir piemērota taimiņa / strauta foreles nārstam un mazuļu attīstībai. Piemērotību šai sugai samazina galvenokārt salīdzinoši lielais smilšu un lēni tekošu nogriežņu īpatsvars, atsevišķos upes posmos periodiski ir iespējama arī pārāk augsta ūdens temperatūra un pārāk zems ūdenī izšķīdušā skābekļa saturs. Nozīmīgākais faktors, kas noteica upes raksturlielumus un tās piemērotību taimiņam / strauta forelei, bija bebru aktivitāte.
Izplatītākās un masveidīgākās zivju sugas ir mailīte, bārdainais akmeņgrauzis, grundulis un platgalve, kas kopumā atbilst nelielas ritrāla tipa siltūdens upes ihtiofaunai. Pusē no apsekotajiem parauglaukumiem konstatēts arī taimiņš / strauta forele (0+ un 1+ vecuma grupas mazuļi), kas apliecina, ka pēdējos gados Paksītē ir norisinājies sekmīgs šīs sugas nārsts.
Salīdzinot 2019. un 2021. gada upes apsekošanas rezultātus, redzams, ka nozīmīgākās izmaiņas ir
norisinājušās aptuveni 2,5 km garā tās lejteces daļā. Šajā posmā ir samazinājies bebru aizsprostu skaits un palielinājusies kopējā THS vērtība. Potenciāli nozīmīgākais upes raksturlielumu un THS vērtības izmaiņu ietekmējošais faktors apsekotajā Paksītes daļā, visticamāk, ir bebru ietekmes intensitātes izmaiņas.
Paksītes ihtiofauna kopš 2019. gad ir mainījusies salīdzinoši maz. Nozīmīgākās izmaiņas ir iepriekšējā
uzskaitē nekonstatēto taimiņa / strauta foreles mazuļu noķeršana 2021. gada un nēģa kāpuru izplatības palielināšanās. Nozīmīgākais zivju faunas izmaiņas noteicošais faktors ir bebru ietekmes samazināšanās
upes lejtecē.
Pasākumus taimiņa / strauta foreles nārsta un mazuļu attīstības iespēju uzlabošanai Paksītē ir vēlams turpināt. Pēc diviem līdz pieciem gadiem Paksītē ir vēlams veikt atkārtotu pētījumu, kurā novērtētas upes un tās raksturlielumu izmaiņas, kā arī īstenoto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāte.
Viss ziņojums pievienotajā pdf failā.