2026.gada 21. oktobrī Saldus novada bibliotēkā notika pētījuma “Strauta foreļu un taimiņu populācijas izmaiņu novērtēšana Cieceres upē virs un zem Pakuļu ūdenskrātuves” rezultātu prezentācija un izglītojoša lekcija par taimiņu stāvokli un taimiņupju apsaimniekošanu Latvijā. Pasākumā zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki iepazīstināja interesentus ar jaunākajiem pētījuma rezultātiem, salīdzināja tos ar 2018. gada datiem un skaidroja faktorus, kas ietekmē zivju populācijas un to dzīvotņu kvalitāti.

Pētījuma rezultāti sniedz būtisku informāciju par Cieceres upes ekoloģisko stāvokli, strauta foreļu populācijas izmaiņām un nepieciešamajiem pasākumiem upes turpmākai apsaimniekošanai.

Pētījumā konstatētas izmaiņas zivju populācijā un upes dzīvotnēs

Pētījuma rezultātus prezentēja Kaspars Abersons, zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks. Izpētes laikā zivju uzskaite ar elektrozveju veikta 12 laukumos trīs Cieceres upes posmos, lielākoties atkārtoti apsekojot 2018. gadā pētītās vietas. Papildus zivju uzskaitei novērtēti upes fizikāli ķīmiskie un hidromorfoloģiskie parametri, kā arī veikta zivju parazitoloģiskā izpēte.

Pētījumā kopumā konstatētas 19 zivju sugas. Salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājies strauta foreļu mazuļu skaits, savukārt gandrīz visos apsekotajos laukumos samazinājies lielāku foreļu īpatņu daudzums. Visos laukumos kuros konstatētas foreles, palielinājies 0+ vecuma foreļu mazuļu daudzums, kas raksturo attiecīgajā gadā dzimušo zivju īpatsvaru.

Vienlaikus zivju indeksa vērtība faktiski visos atkārtoti apsekotajos laukumos ir samazinājusies. Upes augštecē un vidustecē tā atbilst ļoti zemai ekoloģiskajai kvalitātei, bet lejtecē – zemai vai vidējai ekoloģiskajai kvalitātei. Pētījumā konstatētas arī izmaiņas upes dzīvotnēs, tostarp samazinājies straujteču īpatsvars, īpaši augštecē.

Pētnieki uzsver, ka zivju populācijas stāvokli ietekmē vairāku faktoru kopums, tādēļ atsevišķas izmaiņas nav iespējams skaidrot tikai ar vienu iemeslu. Pētījuma dati liecina, ka nepieciešams pievērst uzmanību gan upes dzīvotņu kvalitātei, gan ūdens plūsmas režīmam un zivju iespējām pārvietoties pa upi.

Ieteikumi Cieceres upes apsaimniekošanai

Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, pētnieki izstrādājuši ieteikumus turpmākai Cieceres upes un tās zivju resursu apsaimniekošanai. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir mazināt hidroelektrostaciju un aizsprostu ietekmi uz upes ekosistēmu, nodrošinot zivju migrācijai nepieciešamos apstākļus un atbilstošu ekoloģisko caurplūdumu.

Tāpat ieteikts uzlabot taimiņiem un strauta forelēm piemērotu dzīvotņu kvalitāti, palielinot oļu un grants īpatsvaru upes gultnē. Šāds substrāts ir nozīmīgs zivju nārstam un ikru attīstībai. Atsevišķos upes posmos ieteikta arī strauta foreļu mākslīga pavairošana un ielaišana, lai veicinātu populācijas izveidošanos vai palielinātu tās ģenētisko daudzveidību. Vienlaikus nepieciešams ierobežot maluzveju un izvērtēt, vai konkrētās vietās nepieciešami papildu pasākumi makšķerēšanas slodzes mazināšanai.

Pētījumā īpaši norādīts, ka virs Dzirnavnieku hidroelektrostacijas iepriekš veiktā foreļu ielaišana nav nodrošinājusi populācijas izveidošanos, savukārt ielaišanas ietekmi uz citām populācijas izmaiņām precīzi novērtēt nav iespējams. Tādēļ turpmākie pasākumi jāplāno, ņemot vērā zinātniskās izpētes ieteikumus.

Taimiņu stāvoklis un taimiņupju apsaimniekošana Latvijā

Pasākuma otrajā daļā Jānis Bajinskis, zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks un Latvijas pārstāvis ICES Baltijas jūras lašu un taimiņu krājumu novērtēšanas darba grupā, lasīja lekciju “Par taimiņiem, to stāvokli un taimiņupju apsaimniekošanu Latvijā”.

Lekcijā tika skaidrotas taimiņu un strauta foreļu bioloģiskās īpatnības, to dzīves cikls un galvenie apdraudējumi. Būtiski faktori, kas ietekmē šo zivju populācijas, ir piemērotu dzīvotņu platība un kvalitāte, migrācijas šķēršļi, hidroloģiskais režīms, klimatiskie apstākļi un barības pieejamība.

Taimiņu un strauta foreļu dzīvotņu saglabāšanai un atjaunošanai nepieciešama kompleksa pieeja – jānodrošina brīvi migrācijas ceļi, jāatjauno nārstam piemērotas vietas, jāsaglabā upju krastu apaugums un jāveic regulāra zinātniskā uzskaite. Īpaša uzmanība jāpievērš arī klimata pārmaiņu ietekmei, jo mazūdens periodi un paaugstināta ūdens temperatūra var pasliktināt zivju dzīves apstākļus.

Ar pētījuma materiāliem iespējams iepazīties Saldus novada pašvaldības tīmekļvietnē: https://www.saldus.lv/pasvaldiba/dokumenti/petijumi/