Saldus rajona padome / Iestādes un uzņēmumi / J.Rozentāla Saldus vēsture un mākslas muzejs

LV | EN

Piektdiena, 3. septembris, 2010.

Vārda dienas: Bella, Berta

Sākumlapa

Novada vispārējs raksturojums

Tūrisms, atpūta, izklaide

Sports

Ekonomika

Komunālie pakalpojumi

Karte

Saites

Vide

Uzņēmējdarbība

Reklāma

Jaunākie komentāri

Laika prognoze Saldum

Šobrīd

10 °C

7,2 m/s

04.09.

14 °C

3,6 m/s

05.09.

15 °C

2,2 m/s

Skatīt vēl...

Valūtas kurss

uz 03.09.2010.

1	EUR	=	0.702804 LVL
1	USD	=	0.549 LVL
1	GBP	=	0.848 LVL
1	LTL	=	0.204 LVL
1	EEK	=	0.0449 LVL
1	RUB	=	0.0179 LVL

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība

Sākums

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs

drukāt

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja nolikums (199.93 Kb)

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Striķu iela 22, Saldus, LV-3801
Informācija (arī sestdienās, svētdienās) - tālr.63881547
E- pasts:

Direktore Agrita Ozoliņa - 63881603, 26534259
E-pasts:
Direktora vietniece Inese Gruša - 63807096
E - pasts:
Vēstures nodaļas vadītāja Ilze Haruna - 63807098
E-pasts:
Mākslas nodaļas vadītāja Elita Sproģe - 63807096
E-pasts:
Mākslas nodaļas speciāliste Ilze Pluģe
E-pasts:
Krājuma vadītāja Kristīne Dobrovoļska - 63807095
E-pasts:
Muzeja pedagoģe Sandra Leitholde - 63807099
E-pasts:

Darba laiks:

Pirmdiena - brīvdiena
Otrd., trešd., ceturtd., piektd. - 9.00 līdz 17.00
Sestd., svētd. - 10.00 līdz 16.00

Ieejas maksa
Pieaugušajiem - Ls 0.40
Skolēniem - Ls 0.20
Svētdienās pensionāriem un ģimenēm ar bērniem muzeja apmeklējums bez maksas.

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja maksas pakalpojumi (112 Kb)

Pasākumi muzejā

Datums	Pasākums, maksa
no 15. maija līdz 5. septembrim	Vēstures izstāde "SALDUS LIELĀ IELA" Šodien grūti vairs pateikt, vai tiešām savulaik pilsētas tēvi katrai ielai devuši kādu īpašu nozīmi, vai tās būvējot, paredzējuši katrai savu misiju. Pētot pilsētas vēsturi, nākas saskarties ar rezultātu – katra pilsētas iela atšķiras ar ko savdabīgu, katrai ir cits stāsts un veidošanās vēsture, apbūve, iestādes un iedzīvotāji, kas to padarījuši atšķirīgu. Sava nozīme tikusi arī Lielajai ielai. Tā ir Liela iela Saldus pilsētā, kas nu jau pāris gadu simtus nemainīgi nesusi kultūras un izglītības zelta vērtības savam laikam un nākotnei. Vairāk
no 6. jūlija līdz 5. septembrim	Izstāde „Margaritai Stīpnieks - 100” Atzīmējot mākslinieces Margaritas Stīpnieks (dz. Klēbachs) 100. jubileju, J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde „Margaritai Stīpnieks - 100”. Tikšanās ar jubilāri J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā 25.jūlijā plkst.15:00. Visi laipni aicināti! Vairāk
no 27. jūlija līdz 15. septembrim	Viktora Veismaņa piemiņas izstāde Vairāk
no 10. septembra līdz 31. oktobrim	Laura Poļa gleznu izstāde "Atrodi sevi" 10.septembrī plkst. 16:00 izstādes atklāšana un tikšanās ar autoru L.Poli. Lauris Polis ir radošs cilvēks, kurš savos darbos pauž savu jūtu un ideju lidojumu. Laura darbi raksturo viņa izpratni par pasauli un tās vērtībām, kur pastāv dažādu ideju kopums. Eksperimentējot ar dažādiem mākslas stiliem un attīstot prasmes, Lauris rada savu individuālu interpretāciju. Viņa darbi guvuši ievērību pie māksliniekiem, kas strādā līdzīgi. Vairāk
no 16. septembra līdz 28. oktobrim	J.Rozentāla Saldus mākslinieku grupas izstāde „Vasaras darbi” Vairāk

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
2010.g. 2.jūlijā plkst. 11.00

Konference – diskusija “Vīrieti, kur ir tavs maigums?” (3.56 Mb)

"Nacionālā muzeju krājuma (NMK) kopkatalogs"

Katalogs

J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma kopkatalogs

Muzeja publiskie iepirkumi

Iepirkumi

Muzeja piedāvājumi

Tālrunis informācijai: 63881547

Vairāk

Muzeja fotogalerija

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas izstāde „SAJŪTU FORMA”

2009.gada 6.novembrī
Vairāk nekā 100 jaunie dizaineri piedāvā savas idejas kopējā skolas ekspozīcijā “Sajūtu forma”. Interese par skolas audzēkņu darbiem ir patiesi liela – jūnijā izstādi apskatīja aptuveni 2000 apmeklētāju. Katru gadu no jūlija līdz nākamā gada jūnijam RDMV diplomdarbu izstāde tradicionāli ceļo pa Latviju.
Sajūtai var būt gan forma, gan krāsa, gan materialitāte. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV) piedāvātā virtuve baltā, niansētā noskaņu gammā to noteikti apliecina. Virtuve ir 2009. gada skolas diplomdarbu vienojošā tēma. Tradicionālas lietas netradicionālā izpildījumā un materiālos, trakas idejas un perfekta kvalitāte. Tradīcijas un jaunais kā sen aizmirsts vecais. Porcelāns un stikls, sudrabs, koks un tērauds, lins, kokvilna un filcs, sintētiskie materiāli un plastmasa, stikla šķiedra, papīrs un kartons – visus materiālus nemaz nevar nosaukt. Vieniem darbiem raksturīga tīra forma un stila izjūta, citiem primārā ir funkcionalitāte un konstrukcijas skaidrība, vēl citi balstīti asprātīgas idejas risinājumā.

Saldus mākslas skolas absolventu darbu izstāde

2009.gada14.oktobrī
No š.g. 3.oktobra līdz 8.novembrim

Saldus mākslas skolas 25 gadu jubilejai veltīta absolventu darbu izstāde. Izstādē piedalās: Jekaterina Andrejeva, Ieva Murāne, Ieva Žentiņa, Lāsma Mūrniece, Maira Pastare, Kristīne Briška, Aldis Kaugars, Linda Veigule, Diāna Macukeviča, Solvita Bruže, Līga Marcinkeviča, Linda Buzoverova, Aiva Šteina, Inga Priedīte, Līga Zariņa, Inta Vanadziņa, Baiba Longberga.

Izstāde "Starp debesīm un zemi"

2009.gada 9.septembra fotouzņēmumi

Plenērs Rozentāla pilsētā 2009

2009.gada 22.augusts

"Tautastērpi" muzeja apmeklējums vasarā

2009.gada 19.augustā

Gunas Oškalnas-Vējiņas fotoizstāde „Vajag tikai rakt..”

Izstāde veltīta Raimondam Paulam
Izstāde skatāma līdz 2009.gada 23.augustam

„Striķu iela – vecākā Saldus iela”

2009.gada 16. maijs - 19.oktobris
    Striķu iela ir pirmā un vecākā Saldus pilsētas ( tolaik,
1856. g., vēl miestiņa) iela, un, līdz ar to, visos laikos tai bijusi liela nozīme pilsētnieku dzīvē.
    Centrālā vieta izstādē ierādīta Centrālviesnīcai, Striķu ielā Nr. 4, kas savulaik ļāvusi pilsētniekiem atvērt plašo pasauli – namā atradās zirgu pasta stacija, kurā varēja iznomāt pajūgu un sasniegt Kuldīgu vai Auces dzelzceļa staciju - saldenieki devās plašā pasaulē, vai sagaidīja šeit Latvijas kultūras dzīvē pazīstamus ļaudis. Seni nostāsti ļauj atcerēties Daces Akmentiņas, Ādolfa Alunāna un viņa teātra trupas viesošanos Saldū. Centrālviesnīcas telpās ir tikusi dibināta ilggadīgā Saldus Sadraudzīgā biedrība.
    Striķu ielas raibajai pagātnei pieder arī vairāki ielas nosaukumi un tikpat dažādi amatnieku, tirgotāju un krodzinieku namiņi un seni notikumi, kas tajos risinājušies. Striķu ielai vienīgajai tika atvēlētas tiesības būt godpilnajai miesta pamatakmens likšanas ielai – tas ticis guldīts Striķu ielā 5 ar Striķu muižas dzimtskunga barona Bēra palīdzību 1856. gadā.

"Izcila glezniecība Saldus muzejā"

Apskatāmi latviešu tēlotājas mākslas klasiķu un pazīstamu mūsdienu mākslinieku darbi no V.Priedaikas un G.Priedaika dāvinātās gleznu kolekcijas Saldum. Kolekcija pārstāvēta ar J.Rozentāla, J.Valtera, K.Miesnieka, J.R.Tilberga, H.Vīkas, A.Stundas, I.Zeberiņa, V.Zeltiņa, V.Kalnrozes, N.Karagodina, I.Zariņa, E.Kalniņa, O.Jaunarāja, B.Baumanes, M.Tabakas, A.Naumova, J.Dimitera, A.Ameļkoviča u.c. izcilu latviešu mākslinieku darbiem.

Vēstures ekspozīcija

Foto: 2009.gada 18.marts
    Ekspozīcijas pamatā izmantota tikai Saldus pilsētai raksturīgā iezīme par apdzīvotas vietas trīskārt no jauna veidošanos, bet nemainīgi vienmēr Cieceres upītes krastos. Pēc postošiem mēra un kara gadiem iedzīvotāji šeit atgriezušies, lai atkal veidotu savu dzīves vietu jau ar citu vērienu un nozīmi.
    Ekspozīcijas pirmajā daļā skatāmas liecības par seno kuršu pili Saldenes pilskalnā, kas ir pirmā zināmā apmetne Saldus pilsētas teritorijā. Vēstures avotos Saldus pirmo reizi minēts 1253. gadā Kuršu līgumā, pēc kura viss novads, Zeme starp Skrundu un Zemgali, tika nodots Livonijas ordeņa pārvaldījumā.
    Viduslaiku ordeņa pils tuvumā izveidojusies pilsētiņa, vācu bruņinieku pārdēvēta, ilgu laiku nesusi Frauenburgas vārdu. Vēlākos gadsimtos Frauenburga kalpojusi arī Kurzemes hercogam Jēkabam, kļūstot par viņa pirmo īpašumu un hercogistes pārvaldības gados arī uzturēšanās vietu. Liecības par apdzīvotu vietu un Frauenburgas pili skatāmas ekspozīcijas otrajā daļā.
    Trešo reizi tirdzniecības miestiņš veidojies jau 19. gadsimta vidū, līdz 1940. gadam kļūstot par plaukstošu pilsētu ar savu pārvaldi, saimniecību un sabiedrisko dzīvi, par ko stāsta ekspozīcijas noslēdzošā daļa.