Ceļi
Latvijas Republikas ceļu vispārējs sadalījums
Latvijā autoceļi tiek sadalīti grupās:

• valsts autoceļi:
  • galvenie autoceļi;
  • 1.šķiras autoceļi;
  • 2.šķiras autoceļi;
• pagastu autoceļi;
• uzņēmumu autoceļi;
• māju autoceļi.

Savukārt ielas tiek sadalītas sekojošās grupās:

• maģistrāles;
• pilsētas ielas;
• vietējās ielas;
• piebraucamās ielas;

Saldus rajona valsts ceļu stāvokli un izvietojumu pilnībā kontrolē un pārvalda a/s Latvijas Autoceļu Direkcijas Saldus nodaļa. Šie ceļi ir reģistrēti un regulāri tiek apsekots šo ceļu stāvoklis.
Uzņēmumu un māju ceļu reģistrācija un apzināšana ir nepilnīga, jo valsts mērogā nav izstrādāta sistēma šo ceļu apzināšanai un reģistrācijai. Informācija par šiem ceļiem nav sakārtota, tāpēc turpmāk tekstā netiek minēti uzņēmumu un māju ceļi.

Saldus rajona autoceļu vispārējs raksturojums
Kopumā Saldus rajona autoceļus var raksturot, izmantojot stipro un vājo pušu pieeju.
Stiprās puses:

• Rajona centrs - Saldus atrodas autoceļu tīkla centrā un tranzītsatiksmes krustpunktā
• Rajonu šķērso nozīmīgi autoceļu virzieni Rīga-Liepāja un Ezere-Saldus-Kuldīga-Ventspils, šie ceļi krustojas Saldus pilsētā
• Autoceļu tīkls ir pietiekami blīvs un pašreizējā situācijā vērtējams kā normāls gan no kvalitātes, gan no uzturēšanas un pārraudzības viedokļa
• Rajonā darbojas Saldus rajona autoceļu fonda konsultatīvā padome, kura koordinē finansu sadalījumu rajona pašvaldību autoceļu uzturēšanai;

Vājās puses:

• Nolietojies ceļu segums
• Nav precīzas uzskaites sistēmas par pagastu un uzņēmumu ceļiem, ielām
• Nav labu autoceļu tiešā virzienā Saldus-Zvārde-Jaunauce-Vadakste
• Apvedceļa trūkums ap Saldu Ezeres virzienā, nav optimāla risinājuma, kā novirzīt satiksmi apkārt Saldum Ezeres virzienā
• Satiksmes intensitātes paaugstināšanās rezultātā pasliktinās satiksmes drošība (Brocēnos uz ceļa Rīga-Liepāja un Saldus pilsētā-Ezeres virzienā)
• Vietējo smilts un grants resursu nepietiekamība ilgstošākai ceļu tīkla attīstībai un uzturēšanai
• Esošā ceļu uzturēšanas tehnika ir nolietojusies

Ceļu virzienu raksturojums
Saldus rajonā galvenos ceļu virzienus nosaka valsts autoceļi, kas savstarpēji savieno Latvijas rajonu pilsētas. Pašvaldību ceļi vairāk raksturo virzienus pašā administratīvajā teritorijā - pilsētās un pagastos.
Autoceļu virzienu raksturojošie faktori:

• Saldus rajonam raksturīgs centrēts ceļu izvietojums uz Saldus pilsētu un atzarojas vairākos virzienos. Vispārīgi Saldus rajonam ir samērā labs autoceļu virziena izvietojums
• tranzītsatiksmei ir apvedceļš ap Saldus pilsētu Liepājas -Rīgas virzienā
• Saldus rajonam vēl nav pilnībā attīstīts tiešais autoceļu virziens uz Auces pilsētu. (Tas saistīts ar bijušo aviācijas mērķpoligonu Zvārdes pagastā. Pirms mērķpoligona ierīkošanas bija labi autoceļi šai virzienā, bet no 1953.gada līdz 1993.gadam mērķpoligona teritorijā netika veikti ceļu uzturēšanas darbi, kā rezultātā ceļu stāvoklis šai virzienā ir ļoti slikts. Šis tiešais autoceļu virziens nepieciešams arī, lai uzlabotu satiksmi starp Saldu un Jaunauces, Rubas, Vadakstes pagastiem)
• 90-120 km attālumā, 2 stundu braucienā, no Saldus pilsētas izvietojas piecas no septiņām Latvijas republikas nozīmes pilsētām - Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Jelgava
• Latvijas-Lietuvas robežas muitas punkts Ezerē un vairāku nozīmīgu ceļu (Skrunda, Auce, Priekule) atzarošanās no Ezeres

Svarīgākie virzieni:

1. Rīga
2. Liepāja
3. Mažeiķi, Lietuva
4. Kuldīga, Ventspils
5. Dobele, Jelgava

Svarīga nozīme ir valsts galvenajam ceļam Rīga (Skulte)-Liepāja, kura garums Saldus rajonā ir 50,582 km. Vidējā satiksmes intensitāte uz šī ceļa 1996.gadā bija 1500-1800 automašīnas diennaktī, bet uz 2007. gada beigām sasniedz 5000-7000 automašīnas diennaktī. Nākotnē prognozējams, ka intensitāte palielināsies. Arī rajona teritorijā reģistrētais autotransports katru gadu pieaug .
Svarīga nozīme ir valsts autoceļam Lietuva-Ezere-Saldus, kas nodrošina satiksmi uz Lietuvu. Ezeres muitas punkts ir viens no trijiem muitas punktiem Kurzemes novadā.
 
Autoceļu seguma raksturojums
Valsts autoceļi
Latvijas Autoceļu Direkcijas Saldus nodaļa katru gadu apseko un novērtē autoceļu seguma stāvokli. Valsts autoceļu seguma stāvokli Saldus rajonā var raksturot kā apmierinošu patreizējai autoceļu situācijai.
Ceļu segumu pēdējos gados stipri bojā mežu izstrādātāji, kuri ar savu tehniku un zāģbaļķiem bojā ceļa segumu, sevišķi lielus bojājumi tiek nodarīti mitros laika apstākļos. 2.šķiras autoceļš Kursīši-Zaņa ir ļoti spēcīgi bojājuši tieši mežizstrādātāji ar savu tehniku.

Pašvaldību autoceļi
Pašvaldības pašas kontrolē un uztur ceļu segumu savā teritorijā. Seguma stāvoklis uz pašvaldību ceļiem ir atšķirīgs katrā pašvaldībā, tāpēc ir grūti kopumā novērtēt ceļu seguma stāvokli uz pašvaldību ceļiem. Katrā administratīvajā teritorijā ir ceļi ar apmierinošu un neapmierinošu segumu.

Autoceļu tiltu raksturojums
Valsts autoceļi
Caur Saldus rajonu iet Valsts galvenais autoceļš ar kopgarumu 50,582 km, Valsts 1. šķiras autoceļi - 160,886 km un Valsts 2. šķiras autoceļi - 612,377 km.
Uz rajona valsts autoceļiem atrodas 22 tilti ar kopgarumu 719,715 tek. metri. Tiltu stāvoklis tiek regulāri apsekots. Vispārīgi tiltu stāvoklis ir apmierinošs. Vairākiem tiltiem nepieciešams neliels seguma, margu, hidroizolācijas remonts.
1997.gada oktobrī ekspluatācijā nodots rekonstruētais viadukts pie Brocēniem, kas ik gadus ietaupīs ne mazāk par 0,9 milj. Ls smagsvara (pilnā masa lielāka par 30 tonnām) tranzīta autotransportam, jo tiek atjaunots par 62 km īsākais maršruts Liepāja-Rīga šim transporta veidam (izraksts no žurnāla "Autoceļi" 1997 Nr1 18.lpp).

Pašvaldību autoceļi
Katra pašvaldība pārzina savā pārvaldījumā esošos tiltus un caurtekas. Plašāka informācija meklējama pagastu padomēs.
 
Autoceļu būve un uzturēšana
Pašvaldības pašas plāno remontdarbus un uzturēšanas darbus uz saviem ceļiem, par rajona autoceļu fonda un pašvaldības iekšējiem līdzekļiem uztur un remontē savā pārziņā esošos ceļus.
Ceļu uzturēšanas tehniskais nodrošinājums dažās pašvaldībās ir apmierinošs, bet dažās ir neapmierinošs. Tehniskā parka lielais nolietojums un jaunas tehnikas nepieciešamība pašvaldībās palielina ceļa uzturēšanai nepieciešamās izmaksas. Tāpēc ir nepieciešams organizēt sadarbību ceļu uzturēšanā starp pašvaldībām, privātuzņēmējiem, kas var savu tehniku piemērot ceļu uzturēšanai.
 
 Autoceļu perspektīvā attīstība

• Rajonā tiks saglabāts valsts un pašvaldību ceļu sadalījums, kurā notiks nelielas izmaiņas. Pašvaldību pārvaldījumā tiks pārņemti daži 2.šķiras valsts autoceļi
• Autoceļu attīstība Saldus-Auces virzienā. Lai nodrošinātu tiešāku satiksmi ar Auces pilsētu un Jaunauces, Rubas, Vadakstes pagastiem, ar Zvārdes pašvaldības, uzņēmēju, rajona autoceļu fonda un Valsts investīciju programmas finansējumu 1999.gadā tika uzsākta Zvārdes prioritārā ceļa Sriķi-Zvārde-Rīteļi-Kokmuiža posma Rīteļi-Kokmuiža būvniecība-atjaunošana, bet pabeigta šī gada beigās. Šis ceļš palielinās Zvārdes pagasta attīstības iespējas, uzlabos Zvārdes, Jaunauces, Vadakstes, Rubas pagastu iedzīvotāju nokļūšanu rajonā centrā - Saldū
• Palielināsies sadarbība starp pašvaldībām, Saldus rajona autoceļu fonda konsultatīvo padomi, autoceļu būvētājiem un uzturētājiem, privātuzņēmējiem, lai uzlabotu Saldus rajona ceļu stāvokli un to uzturēšanu

Valsts autoceļi

• Saldus rajonā tuvākajā laikā netiks veikti jaunu valsts ceļu būvniecības darbi, bet tiks uzturēti un remontēti jau esošie autoceļi
• Valsts autoceļu pārraudzību veiks Latvijas Autoceļu Direkcijas Saldus nodaļa. Valsts ceļu būvniecība, remontdarbi un uzturēšana tiks plānota ar LR Satiksmes ministrijas starpniecību. Ierobežotā finansējuma dēļ Saldus rajonā tiks uzturēts galvenokārt valsts galvenais ceļš (A9) un pirmā kārtā uzturamais 1.šķiras ceļš Saldus-Ezere
• Prognozējams, ka automašīnu intensitāte uz Saldus rajona valsts ceļiem pieaugs, jo palielināsies kravas apgrozījums Liepājas ostā, atjaunots viadukts pie Brocēniem un uzlabots ceļa segums Kuldīgas virzienā. Tātad ir iespēja apkalpot šo autotransporta plūsmu: benzīntanki, atpūtas vietas, kafejnīcas, servisa iespējas u.c.
• Pieaugot transporta un tranzīta pakalpojumiem Latvijas Republikā, pieaugs to nozīmīgums arī uz Saldus rajonā, jo izdevīgās ģeogrāfiskās vietas dēļ Saldus rajons var attīstīties kā nozīmīgs valsts ceļu krustpunkts un pierobežas reģions.

Pašvaldību ceļi

• Turpināsies pašvaldību ceļu reģistrācija
• Pašvaldību ceļu uzturēšanas un attīstības pārraudzībai un koordinācijai jāveido pašvaldību ceļu komisija, kurā jāpiedalās pārstāvjiem no Latvijas Autoceļu Direkcijas Saldus nodaļas, CSDD un pašvaldībām. Tās funkcijas varētu būt:
  • rajona autoceļu fonda sadalījums
  • ceļu attīstības un uzturēšanas koordinācija
  • rajona auto satiksmes drošības uzlabošana
  • Sabiedriskā transporta attīstība rajonā.

Dzelzceļš
Saldus rajonam cauri iet dzelzceļa līnijas Liepāja-Jelgava-Rīga un Jelgava-Mažeiķi. Dzelzceļa līniju tehniskais stāvoklis ir uzskatāms par apmierinošu. Pa šīm līnijām uz 2009. gadu notiek gan kravu, gan pasažieru pārvadājumi.
Palielinoties Liepājas ostas nozīmībai un attīstībai, sagaidāms, ka dzelzceļa līnija Liepāja-Rīga palielinās savu nozīmi Latvijā. Tas saistīts ar transporta koridoru (dzelzceļa un autoceļa līnijas) Liepāja-Rīga-Krievija, kam nākotnē prognozējama attīstība, līdz ar to kravu pārvadājumi pa dzelzceļa līnijām varētu pieaugt. Tātad arī caur Saldus rajona teritoriju palielināsies dzelzceļa satiksme. Būs nepieciešama līniju modernizācija un drošības paaugstināšana.
Rajona teritorijā līdz 1999.gada jūnijam bija vēl viena elektrificēta dzelzceļa līnija, kas savienoja a/s "Brocēni" un kaļķakmens pārstrādes uzņēmumu ar kaļķakmens karjerām. Taču šobrīd līnijas ir noārdīta. 
 
Transports
Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem Saldus rajonā uz 2008.gada 1.janvāri reģistrētas 21469 automašīnas, vismazāk automašīnu reģistrētas Jaunaucē – 254. Kā parāda statistikas dati, ik gadu transporta līdzekļu skaits visā Latvijā un arī Saldus rajonā pieaug.
 
Pasažieru pārvadājumi
Saldus rajonā ar pasažieru pārvadājumiem nodarbojas SIA "Saldus autobusu parks" un SIA "Brocēnu ceļš". Pašlaik Saldus autobusu parks veic pārvadājumus 25 rajona autobusu maršrutos, bet Brocēnu ceļš - 23. Ir maršruti, kurus izpilda tikai vienu vai dažas reizes nedēļā.
Pasažieru pārvadājumus labi papildina rajonam cauri braucošie autobusi Liepājas, Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas virzienos.
Vadakstes, Jaunauces un Rubas pagastos autobusu satiksme ir retāka nekā pārējā rajona teritorijā.

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta kustību rajona teritorijā, ir nepieciešams nopietns darbs autobusu kustības plānošanā. Rajonā ir izveidota transporta koordinācijas un pasažieru pārvadājumu komisija - tā sadala valsts mērķdotācijas, kas daļēji sedz zaudējumus, kas rodas pārvadātājam, veicot pasažieru regulāros pārvadājumus ar autobusiem rajona un pilsētu maršrutos.

Informāciju skatīt arī sadaļā Ekonomika / Sabiedriskais transports
 
Kravu pārvadājumi
Pateicoties rajona izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim ar vietējiem un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem nodarbojas vairākas firmas un uzņēmumi. Kā lielākos var minēt SIA "Saldus ceļinieks", SIA "Transports", SIA „Liega”, SIA „RMC Transport Baltic”, Saldus komunālserviss, transporta cehs, Zemnieku saimniecība „Atplēsas”, SIA „Stūrmaņi”, SIA „Altrans”, SIA "Bizonis", SIA "Gaita".
 

© Saldus novada dome, 2009

Lietošanas noteikumi